Šī gada 5. aprīlī Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā rīko vērienīgas Lieldienu svinības, kurās godā cels senās tradīcijas un dabas atmodu.
Pasākums solās būt bagātīgs – apmeklētājus gaidīs amatnieku tirgus, olu krāsošana un kārtīga izšūpošanās lielajās šūpolēs. Programma ir izveidota tā, lai aktivitātes atrastu gan ģimenes ar bērniem, gan tie, kuri vēlas mierīgā gaisotnē izbaudīt muzeja vēsturisko vidi. Svētku diena muzejā sāksies ar svētbrīdi, kam sekos dažādi priekšnesumi un radošās darbnīcas pļavās un sētās.
Svētku rīts un dienas gaita muzejā
Lieldienas pie mums vēsturiski ir interesants laiks, jo tajās cieši savijušies kristīgie rituāli ar senajām tautas paražām. Brīvdabas muzejā šī saikne būs jūtama jau no rīta – diena sāksies ar dievkalpojumu Usmas luterāņu baznīcā. Uzreiz pēc tam dzīvība ieplūdīs Kurzemes zvejnieku ciema pļavā. Tur visas dienas garumā darbosies olu krāsošanas darbnīca, kur katrs varēs iemēģināt roku dabas materiālu izmantošanā. Turpat blakus notiks arī olu ripināšana un dažādas ganu spēles, kas īpaši patīk mazākajiem apmeklētājiem.
Kultūras programma muzejā sāksies jau no paša rīta. Plkst. 11.00 pie sevis aicinās Siguldas folkloras kopa “Senleja”, kas palīdzēs apgūt un izprast Lielās dienas tradīcijas. Tieši pusdienlaikā, plkst. 12.00, bērni tiek gaidīti uz teātra izrādi “Labs, kas labi beidzas”. Svētku kņada turpināsies arī pēcpusdienā – plkst. 13.00 sāksies dancošana un rotaļas kopā ar Etno kompāniju “Zeidi”, bet no plkst. 14.00 pavasara noskaņu ar dziesmām radīs Ropažu folkloras kopa “Oglīte”.
Tirgus prieki un garauši “Mauru” sētā
Nevienas lielas svinības Brīvdabas muzejā nav iedomājamas bez gadatirgus. Tirgus laukumā mājražotāji un amatnieki piedāvās savus darinājumus – gan dažādus kārumus svētku galdam, gan praktiskas lietas mājai. Kamēr pieaugušie pētīs tirgus piedāvājumu, bērniem noteikti interesēs iegriezties “Mauru” sētas pagalmā, kur varēs klātienē apskatīt trušus jeb garaušus. Tiem, kurus interesē lietišķā māksla, muzeja izstāžu zālē būs atvērta īpaša jubilejas izstāde “Pasaules līkločos”, kurā savus darbus izrādīs divas meistaru studijas – “Rota” un “Plastika”.
Tautas tradīcijās Lieldienas jeb Lielā diena ir brīdis, kad gaisma svin uzvaru pār tumsu – dienas kļūst garākas par naktīm. Galvenā svētku izklaide un rituāls reizē ir šūpošanās. Tā nav tikai vienkārša izprieca, bet gan simboliska celšanās pretī Saulei. Ticēja, ka šī kustība palīdz dabai un cilvēkiem atgūt spēku un auglību. Interesants ir vērojums, ka Lieldienu rītā šūpojoties pati Saule. Senie nostāsti vēsta – kad saule pakāpjas nedaudz virs horizonta, tā trīs reizes pašūpojas uz abām pusēm. Tieši no šī dabas novērojuma arī radies ieradums kārt šūpoles.
Šūpoles parasti kāra puiši un vīrieši, un tas bija savdabīgs viņu prasmju pārbaudījums. Labi un droši uzkārtas šūpoles parādīja vīrišķo spēku un gudrību. Turklāt šūpošanās palīdzēja sakārtot un harmonizēt iekšējo pasauli, jo tajā apvienojas kustība uz augšu un mierīga laišanās lejā.
Ticējumi par šūpošanos un odiem
Mūsu senči ticēja, ka kārtīga izšūpošanās dod labumu visai nākamajai vasarai. Viens no zināmākajiem ticējumiem saka: tiem, kas Lieldienās būs daudz šūpojušies, vasarā nekodīs odi un dunduri. Bet lauku saimniekiem šūpošanās solīja praktiskus labumus – druvās augšot gari lini, aitām būšot gara vilna, un ganiem govis mežā nebizošot. Tas viss būtībā nozīmēja vēlējumu pēc mierīgas, ražīgas un saticīgas vasaras, ko iegūst caur šo simbolisko auglības veicināšanas rituālu.
Brīvdabas muzejs ir viena no unikālākajām vietām Latvijā, kas dibināta jau tālajā 1924. gadā. Tas ir viens no vecākajiem un lielākajiem šāda veida muzejiem visā Eiropā. 87 hektāru plašajā teritorijā pie Juglas ezera ir izvietotas 114 vēsturiskas celtnes, kas atvestas no visiem Latvijas novadiem. Šeit var redzēt, kā kādreiz dzīvoja zemnieki, amatnieki un zvejnieki.
Muzejs nav tikai pastaigu vieta – šeit ikdienā notiek nopietns pētniecības un restaurācijas darbs, lai saglabātu mūsu senču mantojumu. Turklāt muzejam ir arī divas filiāles citos novados: zemnieku sēta “Vēveri” Vecpiebalgā un zvejnieku sēta “Vītolnieki” pašā jūras krastā Rucavas pusē. Lieldienu apmeklējums ir lielisks veids, kā klātienē sajust šo vēstures elpu un reizē nosvinēt pavasara atnākšanu.
